Sāpju sala

Nesen kaut kā sanāca paskatīties Sapņu salu. (Tiem, kas nezina, ir tāds šovs, kur novāc kopā dīkdieņus un mēģina taisīt biznesu ar tiem, bet dīkdieņi ziedojas, cerot uz kādu tipiska dīkdieņa sapņa piepildījumu. Tur mašīna, ceļojums, solārija karte vai kādi citi mēsli). Man patika tas, ka tur pēkšņi visiem negaidot tika izdarīts baigais spiediens uz spēles dalībniekiem. Uzbraucieni beztēmā, uzdirsieni no spēles organizatoru puses. Panesās pat punķi un asaras.

Pieminu to tāpēc, ka es šeit saskatīju visnotaļ perspektīvu virzienu - Smagie sadisma šovi. Piemēram varētu izveidot tādu šovu "Sāpju sala". Piesakās tikai džeki un tie paši pazemojumu un sāpju alkstoši. Balvas nežēlīgi labas, bet vēl nežēlīgāki spēles noteikumi, kuri satur gan cilvēktiesību pārkāpumus, gan morālas, gan fiziskas traumas. Pazemošanu, spīdzināšanu utt.

Plāns:

Sākums.

It kā normāls šovs. Kaut kādas tur rotaļas, pārsteigumi, sacensības. Un pat skaistas meitenes it kā ir šova dalībnieces. Visi džeki tādi izbrīnīti. Orģijas, izpriecas, laime.

Otrā nedēļa.

Džekus pārved it kā uz pagaidu telpām. četras nomācošas sienas, šaurība un plika, flīzēm klāta grīda. Pasaka džimiem, lai pastāv un pagaida. Zēni stāv un gaida. Tā paiet dienas četras, pārtiku nenes, organizatori vispār nerādās. Gastrītiķi, ja tādi ir, sāk jau ģībt. Iekšēja naida radīšanai spēlētāju rindas ir speciāli nokomplektētas no ekstrēmiem nacionālistiem, pilnīgiem latviešu valodas nepratējiem, izglītotiem, iedomīgiem inteleģentiem un pāris tupiem jaunajiem krieviem. Sākās kašķi. Ja neviens nepaliek bez pulsa, organizatori neiejaucas.

Pēc mērdēšanas badā dalībniekus ved uz bezgalīgām cukurbiešu vagām kaplēt nezāles nežēlīgu un sadistisku apsargu kompānijā. Nu jau viegli pabaro, bet vakarā atpūtai spēlētājus sadala tuvējajā cietumā pa kamerām kopā ar rūdītiem recidīvistiem.

Tālākais jau ir pilnīgs organizatoru fantāzijas auglis. Tur dalībnieku atlases pēc dažādiem pārbaudījumiem, piemēram, kaku ēšana. Tur, piemēram, pirms viena no pārbaudījumiem liek dalībniekiem izvēlēties, kuru no viņu ekstremitātēm lai salauž. Pirms gulētiešanas visiem uzskaita rīkstes. Uz biešu lauku ved bagāžniekos. Ieved novārgušos nabagus ezera vidū un izgrūž no laivas. Vai arī vispār šo radošo slodzi organizatori varētu novelt no saviem pleciem un likt tautai izlemt, kādas mocības piemērot spēles dalībniekiem. Ticiet man, atsaucība būtu liela. Kurš gan viduslaikos nevēlējās piedalīties raganu medībās (ne jau kā ragana, protams).