Eģiks

Pieceļos no rīta stīvi
Penis noberzts kā ar rīvi,
Nevar acerēties īsti
Nopisies vai sists ar rīksti,
Pieceļos, bļē kas pa štīmi!
Nevar sačamdīt pat ģīmi.
Dzirdu kaut kas blakus murrā,
Nehujā! Kāds gultā čurā!
Paskatos uz svēšās kūsas,
Jobtvai, sejā tak ir ūsas.
Vīns uz plauktiņa ar sveci,
Bļadj, es laikam pisu veci.
Saka viņš: es esmu Eģiks
Pizģēts ! Es esmu peģiks!
Un no peņa nāk man smaka,
Loģiski! Uz gala kaka.
Sūdains gals un gulta čurās,
Nu lai mauka , peģiks turās
Bļe tu suka , mīkstais peni
Tu man ar’ pa āni devi?
Slepkavoju Eģiku,
Žņaudzu nost bļedj peģiku.
Nezinu , kā tagad būt,
Peģiks esmu, vai tādam kļūt!
Mamma arī ļauni smejas:
“Kā tev dēls pa āni ejas?”