Kaka (nobeigums)

Nu nekas, ka pa šo taku
Izbradāta mana kaka
Tagad man ir cita taka
Tur guļ mana otrā kaka
Bet tad skatos tālu takā
Kāds man virsū kakai kakā!
Kurš ibio sēž uz takas?
Kurš liek kakai virsū kakas?
Un tad skrienu virsū tam
Dirsējam un pidaram
Sadodu es tam pa aknu
Tā ka norauj vinjam kaku!
Un pēc tam pa visu taku
Izbradāju viņa kaku!
Nu es atkal laimē nirstu,
Itkā nostātos un dirstu
Jūtu atkal savu kaku
Jūtu maigo viņas smaku,
Kura smird pa visu taku.
Grūti nosargāt tās takas,
Kur guļ mūsu skaistās kakas
Tādēļ neļausim ka takās
Kāds mums kakām virsū kakās!
Neļausim pat tuvu līzt,
kaut vai viņš tik gribēs mīzt!
Un tad drošībā būs takas,
Kur guļ mūsu mīļās kakas.