Varoņa Nāve

Lai saprastu tālāko humoru, jums jābūt pazīstamam ar grāmatu "Stāsts par īstu cilvēku" vai šīs grāmatas galvenā varoņa dzīvesstāstu. (tulk. piezīme)

"Pa mežu lien, čiekurus grauž un atkal lien."

- Sakiet, ko jūs mežā ēdāt?
- Nu kas pa rokai bija, to ēdu: ezīšus, čiekuriņus, riekstiņus, biezpieniņu...
- A no kurienes mežā biezpieniņš?
- Tak priekšādiņu taču nebija kur nomazgāt..."
(No bērnu anekdotēm)

Vinš tomēr izdzīvoja. Izrāpoja no meža apsaldējies, pārlauztām kājām, aiz viņa garā virknē vijās ežu kažociņu sliede.

- Sakiet, kādā veidā jums izdevās apēst 180 ežus?
- Nu saproties ēst tak nebija ko... bads...
- Bet jūs mežā pavadījāt tikai pusotru dienu!

Katru nakti viņš pamodās aukstiem sviedriem klāts. Miegā pie viņa nāca Ežu Pavēlnieks un nosodoši kratīja galvu. Kad Varonis kļuva par veģetārieti, šie murgi beidzās.

Viņam ļoti patika audzēt ziedus. Uz palodzes viņam rindojās podiņi ar visdažādākajiem augiem. Tikai kaktusus Varonis neaudzēja. Uz jautājumu: "Kāpec?" viņš neatbildeja, tikai aizgriezās un lamājās piecstāvīgajiem. Viņam adatas nepatika...

No policijas protokola: "...Alkohola reibuma stāvoklī stāvēja zoodārzā pie vāveru būra, vicināja kruķi un bļāva: "Atdod, mauka, manus riekstus!".

Dažreiz apkārtējie Varonī varēja pamanīt kādu dīvainību: kad Varonis kaut kur gāja, viņš skaļā balsī skaitīja savus soļus. Tūkstotspiecdesmitviens, tūkstotspiecdesmitdivi...

Pēc divdesmit gadu kopdzīves viņi izšķīrās. Iniciātors bija viņš. Viņa laulātā draudzene dzimšanas dienā uzdāvināja viņam zeķes.

Šodien visa valsts atvadījās no "īsta cilvēka". Cauri pilsētai nesa zārku ar Varoņa ķermeni. Bet pirms tā nesa viņa kājas.